svētdiena, 2012. gada 11. marts


Esmu nedaudz vīlusies, jo nezinu vēl eksāmena atzīmi.
Kopumā ņemot viss notiek pagaidām labi, nožēlojami, bet labi. Pēc vienas lekcijas tika pārdomāta visa dzīve. Kas ir diezgan stulbi, jo sapratu, ka laikam tomēr latiņu vajadzēja likt augstāk vai arī braukt uz citu valsti. Lai nu kā ieteikums jums, piezīme man -Apdomājiet labi kurā skolā stājaties un kādā programmā.
Īstenībā nekā interesanta nav, ja neskaita mokošās kājas sāpes un to, ka biju uz filmu un to, ka biju tuvu vemšanai, jo pārēdos popkornu. Tuvākās nedēļas gan varētu būt kaut kas interesantāks, protams, ja nenosēņosim, tad mūs gaida Saulkrasti, Monsterparks un Cēsis.
Vienīgais interesantais un dīvainas pēdējā laikā ir sapņi, vienu nakti sapņoju par mistisku vīrieti, citu nakti, ka eju uz veikalu pirkt kaķīšus, pamodos gan no tā, ka man viņu bija žēl un gribējās visus, kā arī daudz kas cits dīvains.
Nevaru sagaidīt kad sāksies saspringtais skolas grafiks, ahh, kā man tas patiks,īpaši tādēļ, ka var skatīties kā paliek gaišāks no rītiem un pirms gulēt iešanas iziet ārā pastaigāt

Bet skatos, ka visi sasparojušies ;D

trešdiena, 2012. gada 7. marts


Šodien bija vienkārši traka diena.
Sākšu ar pašu rītiņu.
Forši un ideāli, ka jau ap 7iem no rīta ir gaišs un spīd saulīte, beidzot varu likt savas skaistās saulesbrilles un visus stalkot. Braucot uz skolu ieskrēju superprintētavā, kura uzlaboja garīgo vismaz par 142%, jo viņi uzlika smieklīgu dziesmu, kas man lika dejot līdzi. Jolanta jau, protams, par mani pārsmējusies ;D Tālāk jau arī skola pa ceļam- trolejbusā tapa špikeris, piebeidzu viņu skolā un ļoti ar sevi lepojos ;D
Tad jau arī eksāmens, kas bija pilnīgs fufelis, špiko brīvi, runā brīvi, internetā sēdi brīvi, mīlu šādus eksāmenus. Vēlāk ieraudzīju savas skaistās atzīmītes 10 un 9 jutos traki lepnā par sevi.
Kā jau vienmēr pēc eksāmena dodamies to nosvinēt, tā kā mūsu Hesburgera laikiem pienācis gals, devāmies meklēt jaunas izklaides-ēšanas-pētīšanas vietas. Šoreiz nomēģinājām "Pankūkas", forša vieta tikai galdi pārāk zemi un neērti.
Tad Signija pamet ašo ideju iet uz Hanzu skatīties aerobikas konkursu, protams, sacīts darīts. Pariņķojam pa rajonu, apsmejam Arēna Rīga un citas iestādes tuvumā. Sākās ielaušānās Hanzas vidusskolā. Sākumā jūtamies dīvaini, bet tas jau tikai tā mazliet. Ieņemam labākās vietas un sākam komentēšanas maratonu. Jāsaka, ka priekšnesumi bija stīvi un likās, ka visi tūlīt atstieps savus mazos orgāniņus. Dažas dziesmas uzdzina vēlmi iet ballēties vai dejot ar viņiem ;D Bet kopumā varēja labi pasmieties, paskatīties un dažreiz arī pagulēt.
Pēc šī visa devos uz savu trolejbusiņu un laidu uz kojām, lai ēstu savas ceptās, gardās vistu kājiņas.

pirmdiena, 2012. gada 5. marts


Lietuva, Lietuva, Lietuva.. šajā valstī vēl savu mazo kājiņu nebiju spērusi, bet visam jau pienāk savs laiciņš. Tā nu ar ģimeni spontāni izdomājām doties uz šo dīvaino valsteli ;D Jo viņa tiešām ir dīvaini
Lai tiktu labā laikā uz tā saukto tirgu, kas bija arī mūsu mērķis, cēlāmies agri, agri. Liel'ako ceļa daļu, kas veda pa Latvijas laukiem un pilsētām nogulēju vai centos tīrīt stiklu, lai kaut ko redzētu. Ārā protams bija labs laiciņš, tādēļ uzliku savas saulenes, ieslēdzu pleijeri, iekārtojos ētri un skatījos uz līkumaino ceļu ;D
Secinājums iebraucot Lietuvā.. viņu lauki diži neatšķiras no mūsu, bet pilsētas gan, pavisam citādāka arhitektūra arī soliņi ir uz otru pusi, viņiem laikam ir drošāki šoferi vai arī visi ir ekstrēmisti, kā arī nožogojuma barjeras izskatās tīri smieklīgas ;D
To,. ka tuvojas " izslavētajam" tirgum varēja labi pamanīt, jo mašīnu rindas bija milzīgas.
Drēbju tirgus bija ļoooooooooooooooooooti garlaicīgs un manam prātam patika ļoti, ļoti, ļoti maz drēbju, ka arī man bija žēl tērēt naudu kaut kam tādam.
Toties krāmu tirgus bija paradīze, tur varēja nopirkt visu no A līdz Z, Riteņi arī bija daudz un forši, domāju iekrāt un laist pakaļ. Dievīgas vecas mēbeles, globusi, trauki uhhh. staigāju un staigāju.
Tirgū pavadījām daudz laika, visi jau brauca prom un vācās nost, bet vēl centāmies šo to apskatīt un papriecēt acis ;D
No Lietuvas nedrīkst atgriezties bez končām un bulciņām, jo vietējie tās šeda vienkārši maisiem, un es nepārspīlēju, minimalais daudzums bija trīs maisiņi pilni ar bulciņām + vēl viena rokā un viena jau iekosta ;DD
Lietuvieši runa smieklīgi, saprast var maz ;D bet viņi gan latviski saprot atbild krieviski,. pusi no tā ko vevelēja nesapratu ne lietuviski ne krieviski. Ja viņi paska kaut ko lietuviski, bet es uz viņiem skatos dīvaini, tad viņi saprot, ka esmu latviete ;DDD
smieklīgi ;DDD
Atpakaļ ceļā spēlējāmies ar tēta navigāciju un jauniegūto telefonu, kas gan protams netika man.. ;D

Tādas nu bija manas jaukās brīvdieninas, kuras pavadīju ne tikai Lietuvā, bet arī Kuldžā.
Tagad gan mēģinu mācīties, drīzāk rakstu grandiozu špikeri, jo to visu no galvas gan iemācīties nevarēšu.. 5as A3 lapas mazajā drukā.. tas ir neiespējami ;D

sestdiena, 2012. gada 3. marts


Jau pagājusi vesela mūžība kops te kaut ko esmu rakstījusi. Šodien nez kādēļ sagribējās atkal kaut ko ierakstīt. Ir brīvdienas, tas ir plus, ir 6diena, kas nozīmē, ka rīt ir svētdiena un es izklausos pēc Rebekas Blek ;DD
Šī ir viena no retajām nedēļām, kad esmu Kuldīgā, dīvaina sajūta patiesībā. Lai nu kā šo dienu pavadīju manēžā, tad nedaudz paguļot un vēlāk cepu vistu nagetus, kuri bija vienkārši debišķīgi. Neiztikt arī bez Agnese čīkstulēšanas ;DD
hm, laikam tas arī pagaidām viss, iesakumam pietiks ar mazumiņu

sestdiena, 2011. gada 29. oktobris

To tik vien redzu, kā ballīšu ierakstus, lohi, kā saka Agnese.


Nū, līdz šim es esmu slinkojusi un domājusi, ka semestris ir garāks, bēt izrādās, ka tomēr nav. Lai nu kā man ir mēnesis laika kursa darbam, kura tēma ir vienkārši mīļuma kalngals, par literatūru neesmu informēta, jo bibliotēku tuvumā neesmu manīta, pff, nākošo mēnes gan jāsaņemas un kaut kas jāsāk darīt. + vēl tūkstotis darbu ko esmu apņēmusies izdarīt.. kopā laikam sanāks kādi 10- 11 ;D


Baigā ballīšu pieredze man nav. pa mierīgo šajā krajā, tas ir tādēļ, ka pārsvarā bāros, kur notika labas ballītes pulcējas cilvēki, kurus es gan satikt negribētu.



Stāsts par manu ballīti nr.1

biju uzrakstījusi baigo tekstu par to kā klājās ballītē, bet izdomāju, ka tas tomēr nebūs izstāstāms, jo bija vnk awesome. ballīte līdz 6iem un tad vēl mums bļāva, lai beidzot ejam mājās ;D
Tātad īsais stāsts:
Mežciems- veikals + alkohols- Domina- Zemitāni + sidrs+ zēni- MP-sači+ alus+šņabis- tualete + šņabis+ švāģera sitiens pa roku, kas pat sāpēja- krūmi+ šņabis+ alus- MP megaballīte+ alus + tresīšana+ grābsteklīgi lietuvieši- sāpošas kājas + Vitautas+ alus- alus+ alus- ballīes gandrīz beigas + burgers+ tresīšana+ sāpošas kājas- Zemitāni+ 6 no rīta- Mežciems+ kojas+ miegs+ ēdiens+ smirdīgas drēbes.

īsumā.


Stāsts par manu ballīti nr. 2

Bijām uz Boardu skatīties filmu par snovborda maniakiem. Saēdāmies popkornu un sadzērāmies karstvīnu. Atmosfēra forša, publika patīkama.

arī īsumā.



ņā, patiesībā man jums neko negribas stāstīt, lohi

svētdiena, 2011. gada 9. oktobris




Manā Rīgas pusē ir pa mierīgo.




Īsi sakot, bijām ekskursijā ar kursu uz savu milzīgo, projektējamo objektu. Skats vienkārši briesmīgs un apskatīšanās manas domas nemaz nesakārtoja. Vismaz saēdāmies daudz, daudz trifeles + vēl dabujām dāvaniņu + vēl varējām iegādāties, jā-mī ^^



Jolanta mani pameta likteņa varā un šo skolas mēnešu laikā pirmo reizi devās mājās. Nodomāju, ka nu beidzot uzcepšu kādu baigo skici par ko man pašai būs ahujenais prieks. Protams, es neko neizdarīju un šodien ir svētdiena. Man nav neviens mājasdarbs, kas nākošās nedēļas laikā būs jānodod. uj, jūtos briesmīgi.

Piektdien izvazājos pa centru ar Mr. C. Divreiz gāju no centra uz Grīziņu. Beigu beigās bez spēciņa nonācu kojās. Nosēdēju visu vakaru netā, tā arī neko neizdarījusi. Piedāvāja braukt uz centru, bet bija baigais sliņķis, lai gan būtu braukusi, ja nebūtu tik smaga soma. Lai nu kā vakar saņēmos un gājām ballēties, nosacīti.


Sazinos ar Antru un ap 8iem braucu uz centru, dodos uz Route 66, tur tāds pakluss, bet lēnām nāk arī cilvēki, paņemam pa aliņam un goramies pa mīkstajām mēbelēm. Vēlāk dodamies uz Hesīti, jo man neeenormāli gribējās ēst. Antra traki pārsmējusies par kaut kādām beibēm. Tālāk jau Celsijs ar savu lēto, bet ne pārāk gardo alu. Pienāk pēdējā transporta laiks un bliežam pie Ievas. Nedaudz pamaldamies pa Zolitūdi un esam klāt. Ballīte turpinās, alus, maizītes, čipsi, briesmīga filma un briesmīga šausmene, kuras sākumā jau es sāku gulēt un beigās arī atlūzu. Par pārējiem man info nav ;D


Diezgan labi izgulējāmeis, nemāku iedarbināt dekoderu. Skatāmies Okartes saktuvi un smejamies par tiem čibrikiem. Vēlāk jau dodamies uz pastu, kas ir ciet un tad ar Antru uz centru. Atkal dodamies uz Route 66, tad jau Antra uz busiņu.
Āmesn, mana ballīte beidzās.

Nākošo nedēļu gan jau atkal uz VEFu, kur vēlā ceturdiena un sači vai kas tur.


svētdiena, 2011. gada 2. oktobris


Uz diezgan briesmīgas dziesmas nots nododos blogam.



Hmm, pa šo laiku ir noticis daudz kas, bet tajā pašā laikā nekas gana interesants.


3x esmu nobiedējusi Jolantu līdz kliegšanai uz mani, kā arī manis iekaustīšanai.
Pasniedzēji un skola mūs nebeidz pārsteigt, šis pusgads būs varen "aizraujošs", jo ir jātaisa daži lieli darbi, viens megaliels- šokolādes fabrika un arī studiju darbs, kas mūs iedzīs kapā.
ņē, ņē, bla bla
Bijām pie Jolantas vīrieša piedzerties, ideāli, ja dzer Vecrīgā, tur pat vari iet un izgulēt, awesome
Aizvakar atkal ar Agnesi ierāvām pa Vecpilsētai, vienkārši jāmī.
Naktīs Jolantu terorizēju ar kotlešu cepšanu, jo principā miegs nenāk, bet ieraujot ripiņu ātri vien nonāku miega valstībā.
Ībejs mani sāk ienīst, manas zeķbikses vēl nav atnākušas, bēt ceru, ka atnāks...
Es adu cepuri, domāju, ka sev, tādu dikti stilīgu, cerams, ka viss izdosies
Man ir 3l ar ledus tēju, hahahahahahahahah, ļoool
Man reāli besī, ka ir savairojušās meitenes ar rozā matiem, un tas ir tikai viņas dēļ- bābas, kas ir Okartes skatuvē. Fuj viņai.
Tagad man ir jāmeklē cita matu krāsa, jo man besī tās mazās perdeles, kas lūriķē mani draugos un aicina, zb, drīz mans bloķēto cilvēku lists būs lielāks par draugu listu. ( sajutos tik pat populāra kā Dacīte)
vai arī vienkārši jādzēšas ārā, bet nē, tad es nevarēšu stalkot cilvēkus...

Tas viss no bijušajiem notikumiem

Kad Jolantai paliks 21 dosimies uz aizliegtajiem/ neapmeklētajiem klubiem, proti, COYOTE FLY, ESSENTIAL un vēl pārējiem kur nekad mūžā neesam bijušas. haha, tas būs vienkārši smieklīgi.
Tad arī pārkārtosim mūsu istabu ;D



ai, man slinkums baigi rakstīt



svētdiena, 2011. gada 18. septembris


Šī diena?
Nekas īpašs, tā teikt izbaudu svētdienu. Skatos tv paskraidu uz virtuvi, sapņoju par iešanu uz veikalu. Jums radīsies jautājums kādēļ tikai sapņoju, nu mana atbilde būs pavisam vienkārša. Pirmkārt es esmu pidžamā, otrkārt ārā nav patīkams laiks, treškārt man ir slinkums iet ārā.

Sajūtas gan ir visai dīvainas, dažreiz ir jautri, dažreiz tik skumīgi, tad kaut ko gribas padarīt, bet tad absolūti nekam negribas ķerties klāt.

Vienu brīdi domāju safotografēt savus darbus un ievietot publiskai apskatei, bet padomājot, sapratu, ka ne ar ko neatšķiršos no citiem, kas ievieto savus gara darbus + viņi nav nekas īpašs un uzmanības cienīgs, nekas tāds ar ko varētu lapoties.

Tā nu es te sēžu, istabā, zem segas un skatos filmu par Robinu Hudu.


Vakar gan bija diezgan normāli. 10 vai 11 mani pamodināja Initas zvans, saģērbos un savācos, gaidīju viņu ciemos. Bija tēja, cepumi, saldējums, vīnogas. Pastaigājām pa pilsētu un paklačojāmies. Protams, aizgājām arī novēlēt. Vēlāk satiku Agnesi arī ar to paklačojāmies un pavazājāmies pa pilsēteli, neiztikt bez ballītes uz laukuma un pie manis. Bija mazā hardcore ballīte, kas pēc tam pārvērtās lielākā ballītē ar visādām papildus lietām, tādēļ nacās pārvākties uz citiem apartamentiem.


Vēl līdz trešdienai brīvdiena, tad atkal dodos uz skolu.

Vēl beidzot jāsagaida tikai vēl viena lieta no tālās zemes un viss. Mans pulkstenis ir vienkārši dievīgs, ahh, gandrīz labākā lieta ko pasūtīju. Gredzens arī ir foršs, jā, nu lai gan visas lietas ir foršas ^^