svētdiena, 2012. gada 11. marts


Esmu nedaudz vīlusies, jo nezinu vēl eksāmena atzīmi.
Kopumā ņemot viss notiek pagaidām labi, nožēlojami, bet labi. Pēc vienas lekcijas tika pārdomāta visa dzīve. Kas ir diezgan stulbi, jo sapratu, ka laikam tomēr latiņu vajadzēja likt augstāk vai arī braukt uz citu valsti. Lai nu kā ieteikums jums, piezīme man -Apdomājiet labi kurā skolā stājaties un kādā programmā.
Īstenībā nekā interesanta nav, ja neskaita mokošās kājas sāpes un to, ka biju uz filmu un to, ka biju tuvu vemšanai, jo pārēdos popkornu. Tuvākās nedēļas gan varētu būt kaut kas interesantāks, protams, ja nenosēņosim, tad mūs gaida Saulkrasti, Monsterparks un Cēsis.
Vienīgais interesantais un dīvainas pēdējā laikā ir sapņi, vienu nakti sapņoju par mistisku vīrieti, citu nakti, ka eju uz veikalu pirkt kaķīšus, pamodos gan no tā, ka man viņu bija žēl un gribējās visus, kā arī daudz kas cits dīvains.
Nevaru sagaidīt kad sāksies saspringtais skolas grafiks, ahh, kā man tas patiks,īpaši tādēļ, ka var skatīties kā paliek gaišāks no rītiem un pirms gulēt iešanas iziet ārā pastaigāt

Bet skatos, ka visi sasparojušies ;D

trešdiena, 2012. gada 7. marts


Šodien bija vienkārši traka diena.
Sākšu ar pašu rītiņu.
Forši un ideāli, ka jau ap 7iem no rīta ir gaišs un spīd saulīte, beidzot varu likt savas skaistās saulesbrilles un visus stalkot. Braucot uz skolu ieskrēju superprintētavā, kura uzlaboja garīgo vismaz par 142%, jo viņi uzlika smieklīgu dziesmu, kas man lika dejot līdzi. Jolanta jau, protams, par mani pārsmējusies ;D Tālāk jau arī skola pa ceļam- trolejbusā tapa špikeris, piebeidzu viņu skolā un ļoti ar sevi lepojos ;D
Tad jau arī eksāmens, kas bija pilnīgs fufelis, špiko brīvi, runā brīvi, internetā sēdi brīvi, mīlu šādus eksāmenus. Vēlāk ieraudzīju savas skaistās atzīmītes 10 un 9 jutos traki lepnā par sevi.
Kā jau vienmēr pēc eksāmena dodamies to nosvinēt, tā kā mūsu Hesburgera laikiem pienācis gals, devāmies meklēt jaunas izklaides-ēšanas-pētīšanas vietas. Šoreiz nomēģinājām "Pankūkas", forša vieta tikai galdi pārāk zemi un neērti.
Tad Signija pamet ašo ideju iet uz Hanzu skatīties aerobikas konkursu, protams, sacīts darīts. Pariņķojam pa rajonu, apsmejam Arēna Rīga un citas iestādes tuvumā. Sākās ielaušānās Hanzas vidusskolā. Sākumā jūtamies dīvaini, bet tas jau tikai tā mazliet. Ieņemam labākās vietas un sākam komentēšanas maratonu. Jāsaka, ka priekšnesumi bija stīvi un likās, ka visi tūlīt atstieps savus mazos orgāniņus. Dažas dziesmas uzdzina vēlmi iet ballēties vai dejot ar viņiem ;D Bet kopumā varēja labi pasmieties, paskatīties un dažreiz arī pagulēt.
Pēc šī visa devos uz savu trolejbusiņu un laidu uz kojām, lai ēstu savas ceptās, gardās vistu kājiņas.

pirmdiena, 2012. gada 5. marts


Lietuva, Lietuva, Lietuva.. šajā valstī vēl savu mazo kājiņu nebiju spērusi, bet visam jau pienāk savs laiciņš. Tā nu ar ģimeni spontāni izdomājām doties uz šo dīvaino valsteli ;D Jo viņa tiešām ir dīvaini
Lai tiktu labā laikā uz tā saukto tirgu, kas bija arī mūsu mērķis, cēlāmies agri, agri. Liel'ako ceļa daļu, kas veda pa Latvijas laukiem un pilsētām nogulēju vai centos tīrīt stiklu, lai kaut ko redzētu. Ārā protams bija labs laiciņš, tādēļ uzliku savas saulenes, ieslēdzu pleijeri, iekārtojos ētri un skatījos uz līkumaino ceļu ;D
Secinājums iebraucot Lietuvā.. viņu lauki diži neatšķiras no mūsu, bet pilsētas gan, pavisam citādāka arhitektūra arī soliņi ir uz otru pusi, viņiem laikam ir drošāki šoferi vai arī visi ir ekstrēmisti, kā arī nožogojuma barjeras izskatās tīri smieklīgas ;D
To,. ka tuvojas " izslavētajam" tirgum varēja labi pamanīt, jo mašīnu rindas bija milzīgas.
Drēbju tirgus bija ļoooooooooooooooooooti garlaicīgs un manam prātam patika ļoti, ļoti, ļoti maz drēbju, ka arī man bija žēl tērēt naudu kaut kam tādam.
Toties krāmu tirgus bija paradīze, tur varēja nopirkt visu no A līdz Z, Riteņi arī bija daudz un forši, domāju iekrāt un laist pakaļ. Dievīgas vecas mēbeles, globusi, trauki uhhh. staigāju un staigāju.
Tirgū pavadījām daudz laika, visi jau brauca prom un vācās nost, bet vēl centāmies šo to apskatīt un papriecēt acis ;D
No Lietuvas nedrīkst atgriezties bez končām un bulciņām, jo vietējie tās šeda vienkārši maisiem, un es nepārspīlēju, minimalais daudzums bija trīs maisiņi pilni ar bulciņām + vēl viena rokā un viena jau iekosta ;DD
Lietuvieši runa smieklīgi, saprast var maz ;D bet viņi gan latviski saprot atbild krieviski,. pusi no tā ko vevelēja nesapratu ne lietuviski ne krieviski. Ja viņi paska kaut ko lietuviski, bet es uz viņiem skatos dīvaini, tad viņi saprot, ka esmu latviete ;DDD
smieklīgi ;DDD
Atpakaļ ceļā spēlējāmies ar tēta navigāciju un jauniegūto telefonu, kas gan protams netika man.. ;D

Tādas nu bija manas jaukās brīvdieninas, kuras pavadīju ne tikai Lietuvā, bet arī Kuldžā.
Tagad gan mēģinu mācīties, drīzāk rakstu grandiozu špikeri, jo to visu no galvas gan iemācīties nevarēšu.. 5as A3 lapas mazajā drukā.. tas ir neiespējami ;D

sestdiena, 2012. gada 3. marts


Jau pagājusi vesela mūžība kops te kaut ko esmu rakstījusi. Šodien nez kādēļ sagribējās atkal kaut ko ierakstīt. Ir brīvdienas, tas ir plus, ir 6diena, kas nozīmē, ka rīt ir svētdiena un es izklausos pēc Rebekas Blek ;DD
Šī ir viena no retajām nedēļām, kad esmu Kuldīgā, dīvaina sajūta patiesībā. Lai nu kā šo dienu pavadīju manēžā, tad nedaudz paguļot un vēlāk cepu vistu nagetus, kuri bija vienkārši debišķīgi. Neiztikt arī bez Agnese čīkstulēšanas ;DD
hm, laikam tas arī pagaidām viss, iesakumam pietiks ar mazumiņu