Kā pamanijāt šodien ir pirmdiena, no rīta pamodos ar segas vīkšķi sev rinķī un nebija ne mazakās nojausmas kā es kko tādu dabuju gatavu un kā no ta izkļīūt. Izlienu no gultas un tik friggin auksti, ātri saģērbjos, paēdu, uzzīmēju sev seju un braucam uz skolu. Kā vienmēr 15 troleibuss gadās kkāds vecais ķēms, kurš reizēm liekas, ka pacelsies;D tikušas gandrīz līdz skolai, vēl tikai divas pieturas bija jabrauc, mana burvīgā kursa biedrene atceras, ka skolotāja e-pastā bija rakstījusi, ka jānak tikai 119t.i rīt. atnākam līdz skolai un tiešām, 1dienās arhitektūras un interjera vēsture nenotiek. Ir 9i no rīta(nu jau 10), es vēl varēju pagulēt, bet tagad man būs jāsēž līdz 12iem un jāgaida kad sāksies arhitektūras un būvniecības pamati, varētu jau iet prom, bet šodien piesolīja, ka būs jārasē kāpnes ;D;D un man ļoti nāk miegs un vēl man gribas ēst ;D;D
Visu ceļu līdz skolai, precīzāk no centra līdz maskačkai es kritu uz nerviem savai burvīgajai kursa biedrenei, stāstīju, kā pareizi iekļauties Latgalītes sabiedrībā un kā uzvesties, lai nepamanīts varētu pārvietoties, kā arī kā rīkoties, lai neapzagtu, beigās viņa nāca pie secinajuma, ka manas smadzenes ir totāli samaitātas, kafiju dzert vairs nedos ( bet šorīt dzēru kapučīno, hihihi ;D), un vispār man vajadzētu aizsiet muti ;D;D, vēl vina kko teica, bet es nedzirdēju jo biju aizņemta ar savu planu kaldināšanu ;D;D
un pie manas koju pīlītes kkur ir pazudušas, viņas nav ne liftā ne pie manas gultas :/ kāds laikam viņas paspējis jau pieradinat un izdresēt, bet nekas Mežciema ezerā( kā visi to dēvē, bet es teiktu, ka tas ir dīķis, jo ir pārak mazs, lai būtu ezers)ir vēl daudz pīlīšu, kā arī gulbji, lai gan tos būtu grūtak izdresēt ;D
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru