Kā es braucu mājās.

Tātad pieceļos 7os no rīta, biju gatava atmest gleznošanai ar roku, bet nu tā jau nevar. Sākam gleznot utt, pienāk 11. un es dodos prom, Signisita man iedod garšīgas konfektes, ņām un dodos uz Olimpiju. Eju uz Kongresa namu un tur kkāi policisti stāv un kko kooridinē, tieku līdz pieturai normāli, izmanevrējusi cauri policijas grupējumam. Stāvu un gaidu troli, un pēkšņi normāli policeja metas, sataisa trako bloku, lai transports netiek tālāk, atbrauc kkādas krutās mašīnas. Interesanti bija tas, ka tieši skanēja dziesma, kurā arī bija sirēnas un forši saskanēja kopā. Pasēdēju Olimpijā un tad devos gaidīt savus mājās vedējus. Iekāpu mašīnā un momentā mans logs brutāli aizsvīda, tagad viņi padomās, ka es jau no rīta dzeru, bet es nebiju, goda vārds. Tālākais ceļā kā parasti, kkādus jokus stāsta par ceļiem, bedrēm un vēl nez ko ;DD Tiekam līdz Kandavas- Sabiles līkumiem, pirmo reiz mūžā man likās, ka parausim grāvi, bā, bilnīgi tirpas cauri izskrēja.Tālāk nekā interesanta nenotika.