ĀAAH, smagā dieniņa.

Cēlos 7os no rīta, šorīt ļoti gribējās ēst un kā reizi nekas ēdams nebija.. tiešām nebija. Tā nu 7:30 devos pie mazās vācamās meitenes. Vecāki teica, ka vivņa guļ līdz 8:30... tā pavisam noteikti nebija. Tā nu sākās mana darba dieniņa. sākumā skatījos tv, tad spēlējos ar ponijiem, atkal biju iekšā, spēlējos ar ponijiem, šūpojos, spēlējos ar ponijiem, biju parkā, spēlējos ar ponijiem, ķerstiju bērnu pa parku, dzēru tēju, skatījos gossip girl, aizgājām uz veikalu, tad pēc laika atkal uz veikalu, aizgāju uz parciņu, spēlējos ar ponijiem, spēlējos ar ponijiem, šūpoju bērnu, lidināju pa gaisu bērnu, domāju, ka vemšu, domāju, ka aizmigšu, baudīju BURN debi'[sķīgo garšu, biju uz parku, spēlējos ar ponijiem, skrēju pakaļ bērnam, kas brauc ar riteni, BEIDZOT DABUJU ĒST, atkal skrēju pakaļ bērnam, kas brauc ar riteni, lidināju bērnu parkā, runāju ar džipsija bērniem, lidināju bērnu pa parku, gāju mājās, runāju ar bērnu, centos iet mājās... lai gan nebija tik traki, pāris reizes dzirdēju, ka mani mīl, tas gan bija forši ^^ Tad devos ballītē ar Agnesi pa ilgiem laikiem. Aizgājām līdz Pārventai, pasēdējām, Agnese gan šūpojās. Tad līdz Elvi pēc gardā D-light ar enerģiju un pēc Bandidas....? tīri garšīgs, un sēmenēm. Tad aizgājām uz bij. Selver parku un sitām klaču dzērām un ēdām. Tad jau sekoja mājupceļš un mājās mājās ceļš...

Miegs nāko konkrēti. šodien teica, drīzāk lūdza, lai rīt eju ātrāk... kur tad nu vēl. Aizmirsu piebilst, ka šī diena līdz Agneses satikšanai vilkās kā mūžiba.

Nopietnio apsveru domu par auklītes darbu ārzemēs, tīri labas ekstras tas ness līdzi, protams, arī mīnusus, jo tev tas sīkais jāredz katru dienu, bet par to naudu ko var nopelnīt.. es to pat varētu darīt.