Šī diena?

Nekas īpašs, tā teikt izbaudu svētdienu. Skatos tv paskraidu uz virtuvi, sapņoju par iešanu uz veikalu. Jums radīsies jautājums kādēļ tikai sapņoju, nu mana atbilde būs pavisam vienkārša. Pirmkārt es esmu pidžamā, otrkārt ārā nav patīkams laiks, treškārt man ir slinkums iet ārā.

Sajūtas gan ir visai dīvainas, dažreiz ir jautri, dažreiz tik skumīgi, tad kaut ko gribas padarīt, bet tad absolūti nekam negribas ķerties klāt.

Vienu brīdi domāju safotografēt savus darbus un ievietot publiskai apskatei, bet padomājot, sapratu, ka ne ar ko neatšķiršos no citiem, kas ievieto savus gara darbus + viņi nav nekas īpašs un uzmanības cienīgs, nekas tāds ar ko varētu lapoties.

Tā nu es te sēžu, istabā, zem segas un skatos filmu par Robinu Hudu.

Vakar gan bija diezgan normāli. 10 vai 11 mani pamodināja Initas zvans, saģērbos un savācos, gaidīju viņu ciemos. Bija tēja, cepumi, saldējums, vīnogas. Pastaigājām pa pilsētu un paklačojāmies. Protams, aizgājām arī novēlēt. Vēlāk satiku Agnesi arī ar to paklačojāmies un pavazājāmies pa pilsēteli, neiztikt bez ballītes uz laukuma un pie manis. Bija mazā hardcore ballīte, kas pēc tam pārvērtās lielākā ballītē ar visādām papildus lietām, tādēļ nacās pārvākties uz citiem apartamentiem.

Vēl līdz trešdienai brīvdiena, tad atkal dodos uz skolu.

Vēl beidzot jāsagaida tikai vēl viena lieta no tālās zemes un viss. Mans pulkstenis ir vienkārši dievīgs, ahh, gandrīz labākā lieta ko pasūtīju. Gredzens arī ir foršs, jā, nu lai gan visas lietas ir foršas ^^

Zupa uzvārīta un laiks blogam.

Pa šo nedēļu es esmu slīgusi depresijā dziļāk, jā, man tāda ir.. tomēr. Bijusi skolā un tādā garā.

Šodienas skarbā atklāsme, ka 2gadi ir pilnībā nevērtīgi atsēdēts laiks, jo pēc šodienas pasniedzējas, dažas lietas krasi mainījās.

Lai nu kā šodien biju Mežparkā, kurš tika izstaigāts sīki un smalki, laikam šajā gadījumā nebūs. Nu teiksim pietiekami.

Rīt būs diena kad braukšu mājās, ahh, nu labi.

Patiesībā jau tā īsti man neko negribas stāstīt.

Bet nu ierakstīju vismaz principa pēc kaut ko, jo tiešām laikam ilgi te neko nebiju dzejojusi.

Nu es došos ēst savu zupelīti

Ārā izskatās, ka ir silti.

bet šodien man negribas, lai ir silti, gribu, lai ir nolādēti auksts, manis pēc varētu pat snigt sniegs. Rīt sniegs var arī nebūt, nu varbūt..

Uz Baltajām naktīm nebiju, jo kā jau paredzēju visi aizbrauca mājās. Diena gan bija forša. Aizbraucu uz centru, pabiju Tējas namiņā, kurā nekad nebiju bijusi. Pastaigājām pa veikaliņiem, šo to arī iegādājos par superzemu naudiņu.

Vakarā gan bija vēlme, kaut man būtu ballīte, bija plāns iet pēc alko, bet dzert vienatnē, laikam tiešām būtu supernožēlojami. Nu neko, paliku bez, uzsitu klačeli ar Agnesi, kura pēc tam pazuda. Skatījos filmu, galīgi vakar prāts uz to nenesās, jo filma prakstiski vai nu skanēja fonā vai arī skatījos ar vēlmi varētu ātrāk beigties. Bēt nu ārā arī neslēdzu, ja jau sāku skatīties..

šobrīd ārā smaržo pēc pavasara, karsta pavasara, jo redzu mazliet koku lapas, zilas debesis un jūtu dūmus, kas liecina, ka kāds dārzā kaut ko dedzina.

Nekas īpašs šajā apkārnē nenotiek. Pagaidām, lai gan šī diena būtu piemērota jūrai. ahh

Tieši šodien un šajā nedēļas nogalē man tā gribētos aiziet uz kādu iestādi un normāli piedzerties vai arī piedzerties mājās ar Agnesi.

Šī nedēļa ir pilnīga pakaļa. Vairāk vai mazāk no mana plānotā neizdevās. Uz skolu bija jāiet tikai vienu dienu, tajā pašā pateica, ka mums būšot dirsā, jo sāksim arī kaut ko reāli mācīties. Pēc šīs lekcijas es zināšu kā pareizi jāceļ un jāsiltina mājas.

Nākošais šokējošais, bet patiesi stulbais paziņojums no skolas bija kursa darbs, tas būtu pussīkums, ja neskaita to, ka tēma nemaz neatšķiras no pagaišā ievadprakes darba... So kāda jēga, pārrakstīsim pagaiša gada darbus.

ām, ko vēl, lielāko nedēļas daļu es slīkstu savā burvīgajā depresijā.

Kā tā izpaužas man? vienkārši.. esmu gatava izdzēst visas pleijerī esošās dziesmas, jo viņas visas jau man ir apnikušas. skatos filmas, kas man galīgi nepatīk, precīzāk man nepatīk skatīties filmas. es esmu vēl skopāka nekā parasti, bet ne jau attiecībā uz ēdienu, kas iedzen manī vēl lielākas dusmas.

Beigu beigās visi brauc mājās, tādēļ es atkal neiešu uz Baltajām naktīm, jo vienatnē tiešām šo pasākumu apmeklēt būtu supertizli un iedzītu mani vēl lielākā depresijā.

es varētu runāt un runāt par manu depresīvo stāvokli, bet pārējās lietas paturēšu pie sevis.

Tagad pavisam noteikti ir rudens.

Tas ir acīmredzami, jo ārā līst.

Pa šīm dažām dienām kad es esmu Rīgā esmu paspējusi arī šo to izdarīt. Neko jau laikam būtisku, bet nu.

Šodien bija mana pirmā skolas diena, un laikam cerētā lieta ar skolu apvienojama galīgi nebūs, vismaz ne trešdienas, jo Reitāle pieteica karu. Vēl ienāca cita lieta prātā ko varētu beidzot pamēģināt, bet to jau vēl mēs redzēsim. Lai nu kā esmu pabijusi ar Dāmām hesītī, kas tiešām vairs nav nekas īpašs. Izstaigāju visus veikalus, kuros nekas tā īsti arī nebija. Beidzot LV ir iegādājama arī Fallen produkcija, kā no attāluma izskatījās, tad tikai vīriešiem ir ticis šis prieciņš.

Protams, kā es esmu Rīgā un beidzot varētu aiziet uz Baltajām naktīm tā visiem ir jābrauc mājās, nu forši. Varbūt tomēr ir kāds kas būtu gribētājs nākt, jo ir daudz jauku pasākumu Route 66, Andrejsalā, Vecrīgā, VEF parkā un rajonā, kā arī citās vietās, come on. ;D

Esmu noskatījusies pāris filmas, kas bija tīri labiņas. Naktīs miedziņš nenāk, bet no rīta labi varu piecelties, kas ir awesome.

6dien saņemšu savas paciņas, jo man atransportēs uz Rīgu, jeh!

Tas jau laikam viss.

ā nē, līdz 2dienai man ir brīvs, jēh, cik kruti, varēšu marinēties tālāk ;DD

Pīs, ienāk taču kāds skype un pasit ar mani klačiņu!

Hāh, man sāp galva.

Beidzot esmu nokļuvusi arī līdz Rīgai, mani pavadīja visa ģimene, hah. Izbraucām ap 11:30, bet reāli kojās esmu tikai tagad: 17:43, nu labi, nedaudz ātrāk, bet es izkrāmēju visas somas, tā kā tas arī skaitās pie procesa. Pabijām visos veikalos, izbraukājām pusi Rīgu, paēdu Hesītī, kas nu jau man vairs neliekas tik stilīgi kā tas bija pirms tam. Un pirms tam ir laiks, kad Kuldīgā vēl nebija Hesītis.

Jolanta vēl nav, teicās, ka būs 18:00, bēt nu cerams, ka tad viņa neizbrauks tikai no Guļbenes ;D Lai nu kā, no viņas sapratu, ka būsim divatā, jo 3 persona dzīvos dzīvoklī.

Ceru uz mazu ievākšanās ballīti.

Ieņēmu gultu, ar skatu ārā pa logu ;D

Daļēji ir forši dzīvot kojās. ā, Russija arī te pat vien ir ;D tā kā hiēnas vēlās vakara stundās arī būs iespējams dzirdēt.

Jām, tas laikam pagaidām viss.

Es šo varētu nosaukt par pēdējo ziņu no Kuldīgas, jo rīt es atkal oficiāli pārvācos atpakaļ uz Rīģeli.

Vakar bija samērā interesanti. Ābolu liķieris, sidrs, un šis tas gards ēdams. Pasmējāmies, paņērkstalojamies un kaut kā tā. Ah, vakardienu nemaz tā īsti nevar izstāstīt. Skanēja mūziciņa. Vienīgā kas pabojāja ballīti bija Dacīte, jo aizrakstot vienu sms no viņas nebija iespējams atbrīvoties un terorizēja vēl ilgi.

Šodien smagi cēlos un devos ciemos, ar domu, ka būs jālasa kartupeļi, bet laikam jau par laimi nekas nesanāca, bet tā vietā aizbraucām sēnēs, lēcām pāri drāšu žogam, ar mazo lauzām lazdas un ēdām riekstus, mīcījām pūpēžus un dziedājām. Tālāk jau darījām visādus darbiņus un ,protams, neiztikt bez kokčikiņa, sākumā ar šņabi un ābolu sulu, vēlāk balto rumu, kas bija vienkārši dievīgs un smaržoja ellīgi labi. Vēl es tinu sušī, āaah, un man ir vēeel arī mājās, laikam sagriezīšu un apēdīšu.

Rīt atkal pusagrais rītiņš vēl šis tas jāsamet somā un tad jau uz Rīgu, gan jau pa veikaliņiem un tad mitināšos kojās, ļoti ceru, ka šogad mums nebūs jādzīvo atkal ar kādu dejotāju, kas izskatās pēc ielenes un kurina smirdelīgos vīrakus. Lai nu kā, mēs turpināsim valdīt 525. Hell yeh ;D

Tas laikam arī pagaidām viss, bet nu man atkal patīk valdīt pār bloga valstību, jo vienīgais konkurents ir DIY vai modes blogi.

haha

Čau.

vispār man gribas jaunu un nearastu telefonu, bet tāds ir redzēts paŗāk daudziem, bet nu man jau viņš patika pirms tam, lai gan no cita ražotāja.

Šodien būtu īstais brīdis sakārtot mantas, kuras brauks līdzi man uz Rīgu. Bēt man ir slinkums, un atkal būs 100 maisi ar mantām. hhhh

Nu, tad pastāstīšu kaut ko jautrāku. Ar Agnesi devāmies gonkot ar riteņiem. Iespaidīgs jau bija skats kad viņa plivinājās un brauca lejā no Priedaines kalna. Nākošā smieklīgā epizode gan jau bija tā kad es ietriecos viņas ritenī vai arī nevarēju labi novietot, jo man jau nav tā riteņu kājiņa. Kaut kur tālāk Agnese nobrauca ar pedāli savu kāju un vēlāk, braukājot pa ielas vidu, viņai virsū uzbrauca taksis, kas pēc tam traki iegāzēja līkumā. ;DD Smieklīgākais gan bija tas kā Agnese iebrauca neceļos un tad pie tā vainoja mani, bet tas nebija smieklīgi, smieklīgs bija fakts, kā viņa griezās ar riteni un kunkstēja vai pūta ;DDDD

Man nepatīk mīties augšā pa kalniem, tas ir vienkārši nāvelīgi, smukāk ir stumt un nemocīties.

Getto saldējums tiešām ir gards.

haha, tas viss, vēlāk vakarā devos iedzert vīnu.

Šovakar gan man ar Agnesi būs trakais baļļuks, ar liķieri, alu un gan jau ar čatruleti ;DDD vai vēl nezin ko ;DD