Tieši šodien un šajā nedēļas nogalē man tā gribētos aiziet uz kādu iestādi un normāli piedzerties vai arī piedzerties mājās ar Agnesi.

Šī nedēļa ir pilnīga pakaļa. Vairāk vai mazāk no mana plānotā neizdevās. Uz skolu bija jāiet tikai vienu dienu, tajā pašā pateica, ka mums būšot dirsā, jo sāksim arī kaut ko reāli mācīties. Pēc šīs lekcijas es zināšu kā pareizi jāceļ un jāsiltina mājas.

Nākošais šokējošais, bet patiesi stulbais paziņojums no skolas bija kursa darbs, tas būtu pussīkums, ja neskaita to, ka tēma nemaz neatšķiras no pagaišā ievadprakes darba... So kāda jēga, pārrakstīsim pagaiša gada darbus.

ām, ko vēl, lielāko nedēļas daļu es slīkstu savā burvīgajā depresijā.

Kā tā izpaužas man? vienkārši.. esmu gatava izdzēst visas pleijerī esošās dziesmas, jo viņas visas jau man ir apnikušas. skatos filmas, kas man galīgi nepatīk, precīzāk man nepatīk skatīties filmas. es esmu vēl skopāka nekā parasti, bet ne jau attiecībā uz ēdienu, kas iedzen manī vēl lielākas dusmas.

Beigu beigās visi brauc mājās, tādēļ es atkal neiešu uz Baltajām naktīm, jo vienatnē tiešām šo pasākumu apmeklēt būtu supertizli un iedzītu mani vēl lielākā depresijā.

es varētu runāt un runāt par manu depresīvo stāvokli, bet pārējās lietas paturēšu pie sevis.